Doma par domu

Pretinieki

cilveku ass (Pretinieki)

“Kokam divi gali”.

“Monētai divas puses”.

“Iņ un Jaņ”.

“+ un -”.

“Katram spēkam ir pretspēks”.

Ar “-C” (negatīvais “C”) nav jāsaprot, ka cilvēks ir nomiris. Cilvēki ir dažādi un aplūkot c ass tikai vienu pusi, nebūtu pareizi. Izveidojas divi virzieni, kuros doma attīstās. Lūdzu neuztveriet to arī kā labais un ļaunais , jo šīs puses to neattēlo. Tās norāda tikai uz pretējām pusēm (labais un ļaunais ir ļoti relatīvi tomēr..).

Augšējai pusei dosim zīmi “+”, bet apakšējai “-”.

+Radikāļi ir pretēji -Radikāļiem un tie abi kopā veido pamatdomu jeb stabilo domu (S ).

cilvēku ass (Mainīgie)

Stabilā doma ir teorijas pareizība, patiesība un dziļākā jēga. Tā nav ne slikta, ne laba – tā ir pamatdoma.

Tie, kas iet pa šo taisni, izprot šo teoriju pilnībā un tie dažreiz pat nemana ne posmus , ne radikāļus vai arī tos ignorē. Iespējams tie ir nereāli (varbūt kaut kad reāli) tēli kā Dievs vai dievi. Šajā kategorijā neliksim Jāni (domas “D” radītāju), jo viņš var arī nebūt tik stiprs un neiet pa šo ceļu. Jānis spēj pat nonākt pie (+/-)radikāļiem vai mētāties no vienas puses otrā. Jānis vienmēr būs domas radītājs, bet tā spēj dzīvot arī bez Jāņa.

M raksturo viegli iespaidojamos jeb mainīgos cilvēkus. Tie ir tie, kuri iet tuvu posma ejas robežām un īsti nezina kur likties. Gan radikāļi , gan gandrīz stabilie spēj pierunāt mainīgos pievienoties viņiem. Atkarībā kāds katrai no pusēm arsenāls, budžets un argumenti.

Pages: 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

17 Replies to “Doma par domu

  1. man vienmer ir licies, ka domas attistiba ir aplveidiga drizak neka lineara, jo ir kaut kads bridis, kad doma ir nostabilizejusies un klust par vienotu masu, bez izdalita baltaa un peleekaa, un tad tai ir saistitas citas domas, kas nak klat ka citi aplisi un veidojas tads domu un informacijas clusterits…varbut ta ir tas bridis, kad doma klust par parliecibu? es nezinu

  2. vispaar taa driizaak vareetu buut logaritmiska liikne.
    manupraat, nepiecieshama vēl viena ass – domas dziļumam

  3. apljveida domas gal ir tapt viscaur peleekai. vai nu ved uz augshu, vai bezjeega

  4. Zaza, tu arī nepamanīji? jo es domāju, ka pavirši izlasīji, tāpēc nemanīji kāpēc ne pa apli. Drīzāk laikam tu domāji “spirāli”. Tas ir līdzīgi, bet šādi vieglāk izdalīt segmentus. Spirālē pārāk sarežģīti attēlot domas attīstību citos virzienos, ne tikai virzienu un kustības ātrumu.

  5. riskēju nonākt radikāļu apgabalā…
    tomēr par to domas dziļumu un attiecīgi izpratni. informācijas ass attēlo “cik daudz zināšanu ir jābūt, lai to pilnībā izprastu”. cilvēku ” ar informāciju” skaits palielināšana automātiski nepalielina domas pelēko (izpratnes?) laukumu. manuprat, palielina domas cirkulaacijas telpu. rupji sakot – ir ideja uzzīmēt koku, daudz gribētāju un daudz zīmuļu.
    jā, es vēljoprojam domāju par domas dziļumu 🙂 4.dimensija?
    varbūt kaite ir cilvēku asī. jo pieķēros vēl apgalvojumam, ka bez Jāņa doma dzīvos. manuprāt, nē. un – iespējams, ka te ir manu frustrāciju atslēga – vai domas dinamika ir apskatāma ārpus viena un tikai viena konkrēta domas veicēja? pat ja Jānis vēl dzīvs un arī piedalās kopā.
    (kaut kas par domāšanu kā individuālu pasākumu, kolektīvismam nepakļaujamu)
    tikpat labi varbūt vispārinājums ir īstais iemesls. teiksim, attīstīt kādu konkrētu zinātnisku teoriju – ir viens, bet metafizikai ir (ir?) cita mēraukla.
    vēl, domājot par domu, man šķiet, ka tā attīstās, konkretizējoties, nevis otrādi. tas ir, (atvēru Exceli, lai piemeklētu kādu piemērotāku grafiku 😀 principā radars bija vistuvākais pēc skata, bet varbūt konuss…) no izkaisītās informācijas un izkaisītām apakshdomām (n skaits pieredzes izdarītu secinājumu) savelkas konkrētā domā.
    lai gan varbūt es ne ta sapratu, jo te man atkal ienāca prātā, ka pelēkā lauka palielināšanās, kas attēlo fomas attīstību ir tās SVARS.
    te es aprauju domu. nav spēka 🙂
    p.s. bet es vēl padomāšu par šo – kādam tas radikāļu laukums arī šeit jāaizpilda 🙂 joks, protams – es cenšos

  6. Domas dziļums. pagaidām tik par domas dziļumu, par pārējo jāpārlasa un vairāk jāiedziļinas (pašlaik apslimis un velk uz miegu).
    Domas dziļums ir mērāms uz informācijas ass. iedomājies to kā taisnstūri un augstākā mala ir domas dziļuma virsotne jeb visa informācija, lai saprastu domu. Un mēs tiecamies uz šo ideālu, bet, manuprāt, nekad nenonākam. un tā mēs ar informāciju, ko savācam (ieskaitot pelēko) sasniedzam kādu noteiktu dziļumu domā un tad vēl dziļāk izprotam, tad vēl utt.
    pelēkā informācija, nav īsti izpratnes laukums. izpratnes laukums ir pelēkā+baltā informācija. Pelēkā ir kļūdainā informācija, kas jāņem vērā, lai neatkārtotu kļūdas un spētu attīstīt domu tālāk. Ceļā uz domas dziļuma sasniegšanu, tā jāņem vērā, bet galā svarīga baltā informācija, kas arī ir domas dziļums.

  7. nē, nē, ar to pelēko es biju domajusi grafiku ” pa posmiem”. apaksejo aizkrāsoto daļu. nu teiksim, ne izpratne, bet attīstītā doma. ja saprotu.
    par to domas dziļumu atkal 🙂
    informācijas apjoms = secinājumi, ar kuriem virzamies tālāk?
    jo principā – kā var samazinatie sinformācijas apjoms. nu ta globāli, meksikaņu seriāliem cienīgi neapdaudzot galvu? 🙂

  8. Piemērs: Tev uzdevums atcerēties skaitli 12896484375268437517452734234325435.
    Tu stundu prāto kā labāk atcerēties. Brīnumainā kārtā tev tas izdodas. Pēc nedēļas tu mēģini atkal visu atcerēties, bet vari nosaukt tikai dažu skaitļu secības, bet ne kopējo secību.
    Vnk cilvēkam patīk aizmirst kaut ko, pat nedauzot galvu seriālos.
    Vēl baltā info var samazināties uz pelēkās info rēķina: jo viarāk kļūdainas informācijas, jo vairāk secinājumu no tās, un laiks aiziet analizējot kļūdaino info. Baltā neattīstās + tā aizmirstas + to sāk uztvert kā kļūdainu.

Leave a Reply

Your email address will not be published.