Bildes paraksts:
"Man ir Dieva tiesības,
Kad es pālī baigā.
Bet, no rīta mostoties,
Manī nevainība staigā.. "
Tas iet uz "Zemgales Ziņām". Stāsts par to, ka tos autobraucējus, kuri braukuši dzērumā, liek karcerī bez apelācijas iespējām. Tad nu šiem šoferiem radies protests par to, ka nevar pārsūdzēt tiesas/policista lēmumu. Varbūt arī tur ir kāda taisnība, bet sēsties pie stūres dzērumā?
Šodien aiznesu savu grāmatiņu “Sastādi man kompāniju” uz “ttStils “(Miera iela 9, Rīga ). Iekārtojām to pārdošanas plauktā un uzkārām cenu 1,02Ls 🙂 (man zīmīgs skaitlis. par šo skaitli kaut kad citreiz). Aiznesu 10 eksemplārus, un peļņa no vienas grāmatiņas ir.. 0,68Ls. Būs bulciņām. Mani sākumā nesaprata, ka es teicu, lai liek cenu 1,02Ls un tikai tad skaita, cik es saņemšu par katru pārdoto. Parasti viņiem atnāk cilvēks un nosauc summu, ko viņš vēlas saņemt. Tikai tad aprēķina gala cenu, pieliekot visus PVN.
Tā kā tur mani paaicināja pazīstamā, tad diskusija bija vairāk brīvāka, nevis kaut kāda “runājam par naudu”. Varbūt arī ne tāpēc, jo veikaliņš arī ir tāds brīvāks . Cilvēki tajā tādi paši. Daudz interesantu fotogrāfiju, zīmējumu, lietiņu, utt.
Par grāmatiņu. Grāmatiņas pirmajā daļā akcents uz stāstiem un parastiem pārdomu tekstiem. Beigu daļā salikti vairāk zīmējumi. Grāmatiņas saturs – manējais. Grāmatiņas maketētāja/noformētāja mana māsa Jolanta Ruskule, kurai šī grāmata bija kā diplomdarbs. Tad nu pie reizes, paldies.
Grāmatiņa nebūs pieejama izdevniecībās – tai nebija tāds mērķis. Tās tirāža bija 200 gab. un daļu esmu jau atdāvinājis draugiem un paziņām. Tā bija BETA versija īstajai (nākošajai) grāmatiņai. Un tagad 10 aiznesu uz pārdošanu. Drīzāk paskatīties, kas no tā visa sanāks.
Tas, kurš bremzē otras grāmatiņas nokļūšanu līdz izdevniecībām, ir tikai un vienīgi es. Man ir nenormāls slinkums domāt, ko labāk likt grāmatā + jāizdomā pāris teksti vēl. Nu bet es ceru, ka drīz slinkums aizmuks. Sāku novērot mazu atkāpšanos.
Grāmatiņas nosaukums no zīmējuma:
Pirmo reizi programmēšanas apnikumu novēroju sev trešā kursa beigās un visu to vasaru (es tad vēl mēģināju piespiest sevi programmēt, bet tas bija lieki). Tad 4.kursā viss aizgāja atkal daudz maz ieinteresētībā . Man laikam interesēja tikai dažas lietas no tās. Tas posms, kad tika iepazīta programmēšana, bija aizrautībā 🙂
Man tik retumis tagad uznāk, ka programmēšana līdz galam parauj – tas ir vēl no tā, ka ir tāds kā gribas zudums un motivācijas trūkums. Tomēr šodien bija savādāk. Sāku tulkot/pielabot blogu – wordpresu un plaginus (pamazām iepazīstos) un mazliet aizrāvos.
Ar tām interesēm ir tā, ka apnīk tak, ja pārgruzī – tad pat pastrādāt nevar. Un, ja sanāk, tad , mandom, ka nekvalitatīvi. Varētu kādu laiku no tās atpūsties, bet tagad tas grūtāk izdarāms, jo pa atvaļinājumu programmēju (piespiedu) kaut ko sev. hmm.. Tas laikam kā jebkurā lietā – apnīk pamazām. Arī cilvēki. Un tas uz abām pusēm vērsts: Tev kāds un Tu kādam.
a, čo.. interesantāk.
Nezinu vai nosaukums ataino to, ko es sataisījos rakstīt, bet tas jebkurā gadījumā ir ļoti neitrāls 🙂
domāju rakstu iesākšu ar 2-2.lv pirmā raksta zīmējumu
2-2.lv iesākās ātrāk un tas ir tā kā visu lapu "māte" , bet šis ir bik, bik vēlāk.
domāju vairāk kā teksta šeit būs zīmējumi. Bet ja būs ko rakstīt tad parakstīšu – ir dažas domas, kas gribētu parādīties. pagaidām šis un atā ;))
