Sapratu, ka vēl daudzi rūtiņzīmējumi nav salikti šeit, tāpēc mēģināšu ceturtdienās atcerēties un atrast kādu. Te būs pirmais “Vecais Ceturtdienis” (https://en.wikipedia.org/wiki/Throwback_Thursday) no 2007.gada.
Ak, Zeme, tu esi pārāk brīnišķīga, lai kāds tevi apjēgtu! Vai tad cilvēki jelkad apjēdz. dzīvi, kamēr viņi to izdzīvo? Ikvienu, ikvienu minūti dzīvo!
Kurts Vonnegūts
“laikatrīce”
Kurts Vonnegūts
“laikatrīce”
Kaktuss
Tu saki: „Nedzīvs.”
Saki: „Vienkāršs stāds.
Vai brīvs vai nebrīvs –
Ko gan saprot tāds.”
Bet, paskat vien,
Cik skumjš uz palodzes tas stāv,
Kad vēji garām nes
Gar rūtīm sniegā pārslas mirdzošās.
Viņš neredz tās.
Viņš iegrimis ir sapņu ainās.
Viņš jūt,
Kā saknes karstā zemē lien,
Ka saule glāsta viņu –
Adataino.
Tik maigi glāstīt pratis nav neviens.
Ai, labais glāsts!
Ai, saldais saules sīrups!
Un tad
Nāk lietusgāzes šalcošās,
Nāk reizi gadā
Mazgāt viņu tīru.
Un atkal saule…
Sapņi skumjas kliedē,
Un kaktuss izplaukst
Sārtā, krāšņā ziedā;
Un sapņi izplaukst
Sārtā, krāšņā ziedā
Un pretī sniega pārslām rūtīs slejas.
Bet vējš aiz loga negants
Smejas, smejas.
Cik nejauki, ja kāds par sapņiem smejas.
/Harijs Skuja /
Lūdzu!!! Nelien ārā!
Es Tev stāstīšu kā ir..
Klusums Tavā zemē.
Citur arī: "Peace" un "Mup"
* Vārds "Mup" uzreiz neizskatās kā krievu valodas vārds. Žēl, jo jāskaidro 🙂
