© punkts
Kaktuss
Tu saki: „Nedzīvs.”
Saki: „Vienkāršs stāds.
Vai brīvs vai nebrīvs –
Ko gan saprot tāds.”
Bet, paskat vien,
Cik skumjš uz palodzes tas stāv,
Kad vēji garām nes
Gar rūtīm sniegā pārslas mirdzošās.
Viņš neredz tās.
Viņš iegrimis ir sapņu ainās.
Viņš jūt,
Kā saknes karstā zemē lien,
Ka saule glāsta viņu –
Adataino.
Tik maigi glāstīt pratis nav neviens.
Ai, labais glāsts!
Ai, saldais saules sīrups!
Un tad
Nāk lietusgāzes šalcošās,
Nāk reizi gadā
Mazgāt viņu tīru.
Un atkal saule…
Sapņi skumjas kliedē,
Un kaktuss izplaukst
Sārtā, krāšņā ziedā;
Un sapņi izplaukst
Sārtā, krāšņā ziedā
Un pretī sniega pārslām rūtīs slejas.
Bet vējš aiz loga negants
Smejas, smejas.
Cik nejauki, ja kāds par sapņiem smejas.
/Harijs Skuja /
ehh! Gribēju uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu sataisīt pāris kartiņas, bet pārāk pasteidzos un aizsūtīju drukāt nekvalitatīvi apstrādātus darbiņus. Tā man tagad ir 80 izpurgātas apsveikuma atklātnītes. Tomēr viena veida kartiņa tika līdz veikaliņam (tam pašam – “ttstils”) un 15 gab. jau pārdošanā.
Tīri teorētiski jau varētu izsvītrot tās, kuras bija par Ziemassvētkiem, un atstāt tās, kuras der arī Jaunajam gadam. Bet izlēmu, ka labāk noregulēšu beidzot monitoru (pārāk gaišs), jo nekvalitāte izpaudās, ka tās vietas, kurām vajadzēja būt baltām, sanāca pelēkas. Ar to monitoru man jau bija sanācis pārsteiguma moments, kad sūtīju vienu apstrādātu bildīti Tarišam, bet viņam tā izskatījās ne tāda kā man.
Tad nu plāns: sakvalitatīvot kartiņas un izveidot jaunas. Atlikt Jaunā gada zīmējumus vai/un aizsūtīt uz Zemgales Ziņām.
Tālāk neaizgājušās: Read More
