Vakar, kad visas domas bija aizgājušas, radās jauna:
Kā jau visas domas, tās sākas ar gandrīz neko, kas tapa nedaudz lielāks un ieguva punkta formu. Nezinu kā raksturot šo domas dzīves posmu. Laikam kā “Piedzimšanu”.
Ja klāt mēs pieliksim laiku (t ):
, tad spēsim izsekot domas dzīvei – līdz pat nomiršanai (ja tā nekļūst par kādu nemirstīgu mūsu galvas vai vispār mūsu sabiedrības neatņemamu sastāvdaļu).
