![Laiks un telpa ir pret mums.
Tik šauri, ka nav kur dēties.
Bet tāpat kaut kur te uzpeld -
"Tevī ir ļoti viegli iemīlēties".
Viss ir pilnīgā haosā.
Un nav viegli - ko tur liegties.
Bet atkal es ieraugu pretī -
"Tevī ir ļoti viegli iemīlēties"
Varētu histēriski sist.
Un varētu bļaut, raudāt vai smieties.
Tas tikai apstiprina faktu -
"Tevī ir ļoti viegli iemīlēties".
Nāk apgaismība, cik tas ir grūti!
Ka vajadzētu tik tiešām neieskrieties.
Bet uzdodot jautājumu "Ko darīt?"
Es dzirdu sevi sakām - "Tevī iemīlēties!"](https://i0.wp.com/briic.lv/wp-content/uploads/2020/06/viegli_iemīlēties_700px.jpg?fit=540%2C1024&ssl=1)
![piedod, pasaule, man šobrīd nospļauties par tevi. / esmu salūzis un pavisam neredzu sevi. / es atkal atradīšu savu "es" - Tu pasēdi malā. / Un es atgriezīšos pie tevis galu galā.](https://briic.lv/wp-content/uploads/2020/04/pasaule_pasēdi_malā_700px.jpg)
Kaktuss
Tu saki: „Nedzīvs.”
Saki: „Vienkāršs stāds.
Vai brīvs vai nebrīvs –
Ko gan saprot tāds.”
Bet, paskat vien,
Cik skumjš uz palodzes tas stāv,
Kad vēji garām nes
Gar rūtīm sniegā pārslas mirdzošās.
Viņš neredz tās.
Viņš iegrimis ir sapņu ainās.
Viņš jūt,
Kā saknes karstā zemē lien,
Ka saule glāsta viņu –
Adataino.
Tik maigi glāstīt pratis nav neviens.
Ai, labais glāsts!
Ai, saldais saules sīrups!
Un tad
Nāk lietusgāzes šalcošās,
Nāk reizi gadā
Mazgāt viņu tīru.
Un atkal saule…
Sapņi skumjas kliedē,
Un kaktuss izplaukst
Sārtā, krāšņā ziedā;
Un sapņi izplaukst
Sārtā, krāšņā ziedā
Un pretī sniega pārslām rūtīs slejas.
Bet vējš aiz loga negants
Smejas, smejas.
Cik nejauki, ja kāds par sapņiem smejas.
/Harijs Skuja /
Vispār jau man šodien (un vakar iesākās) svētki. Blociņiem apaļa jubileja – 20.blociņš 🙂 svētki vienkāršā dienā. Šis nāca visilgāk no pārējiem, man liekas apmēram 4 vai 5 mēneši.. Parasti jau viens blociņš atnāk pa 1-2 mēnešiem. Značit, kaut kas tomēr nebija normā. Okau, sazīmēts un var pirkt jaunu. Tālāk daži zim. Read More