Deformācijas
Iepriekš tika apskatītas pakāpeniski augoši posmi, bet domas attīstībai iespējamas vairākas deformācijas.
Uz informācijas ass
A) Nav pelēkās informācijas un līkne iet vienmērīgi. Diezgan nereāli. “Nekļūdās tas, kas neko nedara” – un tā ir viņa kļūda. Jeb, es gribēju teikt, ka nevar visu izdarīt ideāli no pirmās reizes. Pat, ja tas šķiet sākumā ideāli, noteikti vēlāk kāds to papildinās vai pilnībā apgāzīs .
B) Iespējams straujš informācijas kāpums. Kopā ar to pelēkās informācijas apjomi palielinās. Tīrās informācijas daudzums var būt mainīgs un būt mazākumā. Raksturo cilvēku, kurš nebaidās kļūdīties un savas kļūdas izmanto, lai mācītos.
C) Mainīgs informācijas kāpums pa posmiem. Katrā posmā iespējams atšķirīgs daudzums gan tīrās, gan pelēkās informācijas.
Noteikti vēl ir visādi varianti, kuros mainās abu informācijas tipu attiecības.
Uz cilvēku ass
Posmi var sarauties vai izstiepties laikā un apjomos. Laiks nekādā veidā nenosaka posma minimālo vai maksimālo limitu. Tomēr posma garums nespēj būt 0 laika vienības garš.
Attēlā katra nākošā posma eja ir lielāka par iepriekšējo, bet tas var arī nebūt tā. Posmu ejas var būt mazākas, lielākas vai vienādas ar iepriekšējām posmu ejām.
t1 ir laika vienība punktā Fn
t2 ir laika vienība punktā Fn+1
t2 – t1 > 0
Kulminācijas punkti vienmēr ir lielāki par sava posma posma eju . Tie ir neatkarīgi no iepriekšējiem kulminācijas punktiem un spēj būt lielāki vai mazāki par tiem (vai vienādi). Ja K ir mazāks par sava posma posma eju , tad to jāuzskata par posma eju nākošajam posmam .
Kn > Fn
Vēl jāatceras, ka +K un -K vienmēr sakrīt pēc lieluma, t.i., modulis no -K ir vienāds ar +K. Vienkāršāk sakot, domas “D” ietvaros, +radikāļiem ir tikpat spēcīgi argumenti, cik -radikāļiem . Vienmēr atradīsies kāds, kurš spēs oponēt otram.
Ja F n < R n < F n+1 , tad jāpieņem, ka radikāļu šajā posmā nav.
man vienmer ir licies, ka domas attistiba ir aplveidiga drizak neka lineara, jo ir kaut kads bridis, kad doma ir nostabilizejusies un klust par vienotu masu, bez izdalita baltaa un peleekaa, un tad tai ir saistitas citas domas, kas nak klat ka citi aplisi un veidojas tads domu un informacijas clusterits…varbut ta ir tas bridis, kad doma klust par parliecibu? es nezinu
vispaar taa driizaak vareetu buut logaritmiska liikne.
manupraat, nepiecieshama vēl viena ass – domas dziļumam
apljveida domas gal ir tapt viscaur peleekai. vai nu ved uz augshu, vai bezjeega
vai.. es atvainojos, nepamaniiju, ka veel 9 lpp
Zaza, tu arī nepamanīji? jo es domāju, ka pavirši izlasīji, tāpēc nemanīji kāpēc ne pa apli. Drīzāk laikam tu domāji “spirāli”. Tas ir līdzīgi, bet šādi vieglāk izdalīt segmentus. Spirālē pārāk sarežģīti attēlot domas attīstību citos virzienos, ne tikai virzienu un kustības ātrumu.
Katjai: ja izlasot, domāsi vēl par domas dziļumu, tad saki. pagaidām es “kuš”
jaa….es ari nepamaniju 🙁 sorriii
bāā, Zaza, tu mani otru reizi jau piečakarēji 🙂 tagad es ar nezināju, ka tā ir Zane :))
augstākais punkts http://bidstrup.ru/content/1407.html
:)))
riskēju nonākt radikāļu apgabalā…
tomēr par to domas dziļumu un attiecīgi izpratni. informācijas ass attēlo “cik daudz zināšanu ir jābūt, lai to pilnībā izprastu”. cilvēku ” ar informāciju” skaits palielināšana automātiski nepalielina domas pelēko (izpratnes?) laukumu. manuprat, palielina domas cirkulaacijas telpu. rupji sakot – ir ideja uzzīmēt koku, daudz gribētāju un daudz zīmuļu.
jā, es vēljoprojam domāju par domas dziļumu 🙂 4.dimensija?
varbūt kaite ir cilvēku asī. jo pieķēros vēl apgalvojumam, ka bez Jāņa doma dzīvos. manuprāt, nē. un – iespējams, ka te ir manu frustrāciju atslēga – vai domas dinamika ir apskatāma ārpus viena un tikai viena konkrēta domas veicēja? pat ja Jānis vēl dzīvs un arī piedalās kopā.
(kaut kas par domāšanu kā individuālu pasākumu, kolektīvismam nepakļaujamu)
tikpat labi varbūt vispārinājums ir īstais iemesls. teiksim, attīstīt kādu konkrētu zinātnisku teoriju – ir viens, bet metafizikai ir (ir?) cita mēraukla.
vēl, domājot par domu, man šķiet, ka tā attīstās, konkretizējoties, nevis otrādi. tas ir, (atvēru Exceli, lai piemeklētu kādu piemērotāku grafiku 😀 principā radars bija vistuvākais pēc skata, bet varbūt konuss…) no izkaisītās informācijas un izkaisītām apakshdomām (n skaits pieredzes izdarītu secinājumu) savelkas konkrētā domā.
lai gan varbūt es ne ta sapratu, jo te man atkal ienāca prātā, ka pelēkā lauka palielināšanās, kas attēlo fomas attīstību ir tās SVARS.
te es aprauju domu. nav spēka 🙂
p.s. bet es vēl padomāšu par šo – kādam tas radikāļu laukums arī šeit jāaizpilda 🙂 joks, protams – es cenšos
Domas dziļums. pagaidām tik par domas dziļumu, par pārējo jāpārlasa un vairāk jāiedziļinas (pašlaik apslimis un velk uz miegu).
Domas dziļums ir mērāms uz informācijas ass. iedomājies to kā taisnstūri un augstākā mala ir domas dziļuma virsotne jeb visa informācija, lai saprastu domu. Un mēs tiecamies uz šo ideālu, bet, manuprāt, nekad nenonākam. un tā mēs ar informāciju, ko savācam (ieskaitot pelēko) sasniedzam kādu noteiktu dziļumu domā un tad vēl dziļāk izprotam, tad vēl utt.
pelēkā informācija, nav īsti izpratnes laukums. izpratnes laukums ir pelēkā+baltā informācija. Pelēkā ir kļūdainā informācija, kas jāņem vērā, lai neatkārtotu kļūdas un spētu attīstīt domu tālāk. Ceļā uz domas dziļuma sasniegšanu, tā jāņem vērā, bet galā svarīga baltā informācija, kas arī ir domas dziļums.
nē, nē, ar to pelēko es biju domajusi grafiku ” pa posmiem”. apaksejo aizkrāsoto daļu. nu teiksim, ne izpratne, bet attīstītā doma. ja saprotu.
par to domas dziļumu atkal 🙂
informācijas apjoms = secinājumi, ar kuriem virzamies tālāk?
jo principā – kā var samazinatie sinformācijas apjoms. nu ta globāli, meksikaņu seriāliem cienīgi neapdaudzot galvu? 🙂
Piemērs: Tev uzdevums atcerēties skaitli 12896484375268437517452734234325435.
Tu stundu prāto kā labāk atcerēties. Brīnumainā kārtā tev tas izdodas. Pēc nedēļas tu mēģini atkal visu atcerēties, bet vari nosaukt tikai dažu skaitļu secības, bet ne kopējo secību.
Vnk cilvēkam patīk aizmirst kaut ko, pat nedauzot galvu seriālos.
Vēl baltā info var samazināties uz pelēkās info rēķina: jo viarāk kļūdainas informācijas, jo vairāk secinājumu no tās, un laiks aiziet analizējot kļūdaino info. Baltā neattīstās + tā aizmirstas + to sāk uztvert kā kļūdainu.
ja aizmirsi – tātad nebiji sapratis. izpratnes tātad nebija.
ļoti nepiekrītu
normāls lifecycle, vienkārši un saprotami izskaidrots. paldies Marekam!