Nobeigums
Šāda veida plānu var attiecināt ne tikai uz kādu teoriju, bet arī uz kādu atsevišķu, vienu domu. Tā iziet tādus pašus posmus, bet ne sabiedrībā – tikai cilvēka prātā. Viņš pats ir radikālis, stabilais un mainīgais. Viņš pats attīsta domu, pats argumentē un varbūt ir tas, kas ir vainīgs, ka doma nomirst.
Tāpat šo var attiecināt uz kādu parādību. Vislabāk to būtu salīdzināt ar sabiedrības modi. Parādās kāda jauna modes tendence, kas pamazām sāk aptvert gandrīz visu sabiedrību (parādās arī pretkustība) un tad lēnām tā apnīk. Pēc pāris gadiem kāds dizaineris sāk izmantot pamatā šo aizmirsto modes kliedzienu , tomēr kaut ko pārveido (nākošais posms) utt.
Vēl viens variants būtu, kad tiek izgudrota jauna tehnoloģija (jauns noderīgs priekšmets) un lēnām tas iziet vairākus posmus. Piemēram, automašīna. Tagadējā automašīna diezgan krietni atšķiras no pirmajiem variantiem. Tā ir izgājusi diezgan garu attīstības ceļu. Un tai arī atrodas pretinieki ( Greenpeace ) un tai ir savi radikāļi (ātruma rekordu cienītāji) un pretspēks šiem radikāļiem būtu sabiedriskais transports.
Vēl varam piesaistīt šo teoriju zināšanu attīstībā. Piekritīsiet, ka mēs zinām vairāk nekā kāds pirms daudziem gadiem. Vai tad katrs no mums (ir izņēmumi) nezina vairāk nekā primāts pirms cik tur gadiem? Vai kāds zinātnes jaunatklājums nekļūst par mūsu ikdienu? (zeme apaļa). Toreiz caur posma eju varēja tikt tikai nedaudzi, kas to pieņēma un izpētīja patstāvīgi (tātad neliels skaits no visiem), bet tagad mēs izejam šai posma ejai pat nepamanot – mums nav pamata apšaubīt.
Rakstot šo domu, tā izgāja cauri vairākiem posmiem. Sākumā likās, ka tai būs tikai viens posms, bet izrādījās sarežģītāk. Sākotnēji tai bija tikai divas dimensijas, bet pēc ilgiem strīdiem ar sevi un manu slinkumu (negribas tak visu pārrakstīt), es un es nonācām pie tā, ka jāpārraksta. Un tā dažas reizes. Tā uz īsu brīdi aizdomājoties, izskaitīju kādus 4 galvenos posmus. Bet nu kamēr netika nekas likts uz papīra, iespējams bija vēl vairāk. Tur ir daudz, man neredzamo, nepilnību un kļūdu (un vājie punkti, t.i., tās domas par kurām es visvairāk šaubos un spēju sevi apstrīdēt). Bet tāpēc jau doma attīstās, lai būtu pareizāka labāk saprasta.
– Mareks Ruskuls
doma-par-domu-briiC.lv.pdf (14lpp./PDF dokuments/577KB)
man vienmer ir licies, ka domas attistiba ir aplveidiga drizak neka lineara, jo ir kaut kads bridis, kad doma ir nostabilizejusies un klust par vienotu masu, bez izdalita baltaa un peleekaa, un tad tai ir saistitas citas domas, kas nak klat ka citi aplisi un veidojas tads domu un informacijas clusterits…varbut ta ir tas bridis, kad doma klust par parliecibu? es nezinu
vispaar taa driizaak vareetu buut logaritmiska liikne.
manupraat, nepiecieshama vēl viena ass – domas dziļumam
apljveida domas gal ir tapt viscaur peleekai. vai nu ved uz augshu, vai bezjeega
vai.. es atvainojos, nepamaniiju, ka veel 9 lpp
Zaza, tu arī nepamanīji? jo es domāju, ka pavirši izlasīji, tāpēc nemanīji kāpēc ne pa apli. Drīzāk laikam tu domāji “spirāli”. Tas ir līdzīgi, bet šādi vieglāk izdalīt segmentus. Spirālē pārāk sarežģīti attēlot domas attīstību citos virzienos, ne tikai virzienu un kustības ātrumu.
Katjai: ja izlasot, domāsi vēl par domas dziļumu, tad saki. pagaidām es “kuš”
jaa….es ari nepamaniju 🙁 sorriii
bāā, Zaza, tu mani otru reizi jau piečakarēji 🙂 tagad es ar nezināju, ka tā ir Zane :))
augstākais punkts http://bidstrup.ru/content/1407.html
:)))
riskēju nonākt radikāļu apgabalā…
tomēr par to domas dziļumu un attiecīgi izpratni. informācijas ass attēlo “cik daudz zināšanu ir jābūt, lai to pilnībā izprastu”. cilvēku ” ar informāciju” skaits palielināšana automātiski nepalielina domas pelēko (izpratnes?) laukumu. manuprat, palielina domas cirkulaacijas telpu. rupji sakot – ir ideja uzzīmēt koku, daudz gribētāju un daudz zīmuļu.
jā, es vēljoprojam domāju par domas dziļumu 🙂 4.dimensija?
varbūt kaite ir cilvēku asī. jo pieķēros vēl apgalvojumam, ka bez Jāņa doma dzīvos. manuprāt, nē. un – iespējams, ka te ir manu frustrāciju atslēga – vai domas dinamika ir apskatāma ārpus viena un tikai viena konkrēta domas veicēja? pat ja Jānis vēl dzīvs un arī piedalās kopā.
(kaut kas par domāšanu kā individuālu pasākumu, kolektīvismam nepakļaujamu)
tikpat labi varbūt vispārinājums ir īstais iemesls. teiksim, attīstīt kādu konkrētu zinātnisku teoriju – ir viens, bet metafizikai ir (ir?) cita mēraukla.
vēl, domājot par domu, man šķiet, ka tā attīstās, konkretizējoties, nevis otrādi. tas ir, (atvēru Exceli, lai piemeklētu kādu piemērotāku grafiku 😀 principā radars bija vistuvākais pēc skata, bet varbūt konuss…) no izkaisītās informācijas un izkaisītām apakshdomām (n skaits pieredzes izdarītu secinājumu) savelkas konkrētā domā.
lai gan varbūt es ne ta sapratu, jo te man atkal ienāca prātā, ka pelēkā lauka palielināšanās, kas attēlo fomas attīstību ir tās SVARS.
te es aprauju domu. nav spēka 🙂
p.s. bet es vēl padomāšu par šo – kādam tas radikāļu laukums arī šeit jāaizpilda 🙂 joks, protams – es cenšos
Domas dziļums. pagaidām tik par domas dziļumu, par pārējo jāpārlasa un vairāk jāiedziļinas (pašlaik apslimis un velk uz miegu).
Domas dziļums ir mērāms uz informācijas ass. iedomājies to kā taisnstūri un augstākā mala ir domas dziļuma virsotne jeb visa informācija, lai saprastu domu. Un mēs tiecamies uz šo ideālu, bet, manuprāt, nekad nenonākam. un tā mēs ar informāciju, ko savācam (ieskaitot pelēko) sasniedzam kādu noteiktu dziļumu domā un tad vēl dziļāk izprotam, tad vēl utt.
pelēkā informācija, nav īsti izpratnes laukums. izpratnes laukums ir pelēkā+baltā informācija. Pelēkā ir kļūdainā informācija, kas jāņem vērā, lai neatkārtotu kļūdas un spētu attīstīt domu tālāk. Ceļā uz domas dziļuma sasniegšanu, tā jāņem vērā, bet galā svarīga baltā informācija, kas arī ir domas dziļums.
nē, nē, ar to pelēko es biju domajusi grafiku ” pa posmiem”. apaksejo aizkrāsoto daļu. nu teiksim, ne izpratne, bet attīstītā doma. ja saprotu.
par to domas dziļumu atkal 🙂
informācijas apjoms = secinājumi, ar kuriem virzamies tālāk?
jo principā – kā var samazinatie sinformācijas apjoms. nu ta globāli, meksikaņu seriāliem cienīgi neapdaudzot galvu? 🙂
Piemērs: Tev uzdevums atcerēties skaitli 12896484375268437517452734234325435.
Tu stundu prāto kā labāk atcerēties. Brīnumainā kārtā tev tas izdodas. Pēc nedēļas tu mēģini atkal visu atcerēties, bet vari nosaukt tikai dažu skaitļu secības, bet ne kopējo secību.
Vnk cilvēkam patīk aizmirst kaut ko, pat nedauzot galvu seriālos.
Vēl baltā info var samazināties uz pelēkās info rēķina: jo viarāk kļūdainas informācijas, jo vairāk secinājumu no tās, un laiks aiziet analizējot kļūdaino info. Baltā neattīstās + tā aizmirstas + to sāk uztvert kā kļūdainu.
ja aizmirsi – tātad nebiji sapratis. izpratnes tātad nebija.
ļoti nepiekrītu
normāls lifecycle, vienkārši un saprotami izskaidrots. paldies Marekam!