Bet tā arī ir! Kad vairs nav kur skriet, kad nav jādomā, kur vēl vajag paspēt, un ko izdarīt, tad tiešām var atslābt un padomāt!
Bet ne visu laiku… pavisam bez kustības nevar, jo domas bez papildus iespaidiem sāk pēc kāda laika ieciklēties 🙁
Varbūt tad, kad drīkst domāt par visu, tad labāk, ka ir kalni, pljavas – kaut kādi plašumi apkārt. Bet ja zini, ka tevi ieslodzīs par kādu konkrētu lietu, ja izteiksies, tad ljoti viegli domāt paliek, kad jau soda tevi – nav vairs jābaidās, ka vēlreiz sodīs (tajā brīdī, kad atsēdi).
Ieciklēties var un vēl tajā pašā laikā tā doma ir iztirzāta nežēlīgi dziļi (ja ļoti sekls cikls nav iestājies ;D )
Bet tā arī ir! Kad vairs nav kur skriet, kad nav jādomā, kur vēl vajag paspēt, un ko izdarīt, tad tiešām var atslābt un padomāt!
Bet ne visu laiku… pavisam bez kustības nevar, jo domas bez papildus iespaidiem sāk pēc kāda laika ieciklēties 🙁
Varbūt tad, kad drīkst domāt par visu, tad labāk, ka ir kalni, pljavas – kaut kādi plašumi apkārt. Bet ja zini, ka tevi ieslodzīs par kādu konkrētu lietu, ja izteiksies, tad ljoti viegli domāt paliek, kad jau soda tevi – nav vairs jābaidās, ka vēlreiz sodīs (tajā brīdī, kad atsēdi).
Ieciklēties var un vēl tajā pašā laikā tā doma ir iztirzāta nežēlīgi dziļi (ja ļoti sekls cikls nav iestājies ;D )