Kaktuss

m.meldra:: dzejolis
Kaktuss

Tu saki: „Nedzīvs.”
Saki: „Vienkāršs stāds.
Vai brīvs vai nebrīvs –
Ko gan saprot tāds.”
Bet, paskat vien,
Cik skumjš uz palodzes tas stāv,
Kad vēji garām nes
Gar rūtīm sniegā pārslas mirdzošās.
Viņš neredz tās.

Viņš iegrimis ir sapņu ainās.
Viņš jūt,
Kā saknes karstā zemē lien,
Ka saule glāsta viņu –
Adataino.
Tik maigi glāstīt pratis nav neviens.
Ai, labais glāsts!
Ai, saldais saules sīrups!
Un tad
Nāk lietusgāzes šalcošās,
Nāk reizi gadā
Mazgāt viņu tīru.
Un atkal saule…

Sapņi skumjas kliedē,
Un kaktuss izplaukst
Sārtā, krāšņā ziedā;
Un sapņi izplaukst
Sārtā, krāšņā ziedā
Un pretī sniega pārslām rūtīs slejas.
Bet vējš aiz loga negants
Smejas, smejas.
Cik nejauki, ja kāds par sapņiem smejas.

/Harijs Skuja /


Mazliet līdzīgi ieraksti:

6 Replies to “Kaktuss

  1. žēl, ka par šo zīmējumu neviens neizsakās 🙁
    nu tad vismaz es vēlreiz pateikšu: ļoti labi sanācis. Kaktuss ar personību (tā izskatās):)

  2. īsti nesapratu, kas tas par zvēru (man ar krievu valodu tā pa vidam) bet katrā ziņā forši, ka tā “karķinka” tur ir 🙂

  3. Tieši tā! 🙂
    Vispār man arī pavīdēja doma par fona attēlu (kam savukārt vēlreiz vajadzētu iepriecināt zīmētāju) bet tā kā pietiekami nepārzinu sava telefona iespējas, tad pagaidām atmetu ar roku..

Es teikšu tā..