Vakar niitro ar ierakstu lapā mosties.org man atgādināja vienu domu par santīmiem uz ielas.
Cilvēki iedalās sociālajās grupās. Mūžīgi rās augšējos un nepiedos diskrimināciju, bet paši vērsīsies pret sev relatīviem apakšējiem. Viss normāli – tā būs būt. Bet pēc kā mēs nosakām sociālo statusu? Protams, uzvalki un bārdas, skatiens, attieksme un arī smaka. Vēl viens (tāds ar smīnu ) veids būtu pēc tā, cik cilvēks ir gatavs pieliekties. Cik liels santīmgabals liks cilvēkam to pacelt (liks tupties, locīt muguru un aizņemt dārgo laiku).
Nabagam 1 santīms būs vērtīgs atradums, jo tam var pielikt klāt vēl vienu, vēl vienu, vēl.. sanāks maizei. Ko darīs mazliet bagātāks? tas viņam piesaista uzmanību, bet liekties viņš nelieksies. Galu galā maize viņam jau ir. Bet 5 santīmi.. hmm.. vērts jau padomāt, jo pieciem klāt var pielikt vēl un vēl, un vēl.. sanāks hotdogam.
.. 0,50Ls
.. 1Ls
utt. Un Tevis cienīgs pretinieks ir?
Bet kā jau jebkurā sistēmā/mācībā ir izņēmumi. Šajā gadījumā šie izņēmumi būtu tādi cilveka tipi kā kolekcionāri, skopuļi un vienkārši bērni (nevaru izdomāt par bērniem. Bagātie beerneļi tak arī necels, jo viņam tētis iedos vairāk . Varbūt mazākiem patiktu tāpat pacelt – mamma neļautu.). Bet pavērot jau var, kā katrs reaģē.
reāls piedzīvojums Spices rimčikā. Kāds pazaudējis 5 latus, kāds cits tos pacēlis no grīdas un nolicis uz bērnu rotaļlietu kastu krāvuma pretīm maizēm…iet garām vesela varza ļautiņu, ķiķina un viens otram jautri saka- re kur piecītis, nav tavējais??? Un nevien neņem! Tak pieci lati, sasodīts arī 5 lati ir kaudze naudas! Nu jāteic gan godīgi, ka man pašai tos savākt ar nebija drosmes, aizsūtīju savu sīko blondo un ļāvu sapirkties kārumus… nu kaut kā neceļas roka savākt svešu naudu! Smieklīgi. Bet es pēc būtības esmu no skopuļiem, kas ceļ no zemes pat apza;lojušu santīmu.