Follow briiC on Twitter
0 Padalies/Share

“Gada vārds un teiciens (2015)” citi zīmējumi

Kandidēja uz “Gada vārds”

pārzīmološanas dzira

pārzīmološana

papēžmeitene

 

 

 

Kandidēja uz “Gada savārstījums”

Mēģinot glābt savu suni, saimnieci sakož kaimiņu suns

 

 

Kandidēja uz “Gada nevārds”

sadalāmie bēgļi

 

 


Sadarbībā ar @LVAK_valoda

https://lvak.wordpress.com/

Palīdzēt iztulkot  Apdruka  Tavs viedoklis  Nosūtīt draugiem 
1 Padalies/Share

sunsfuns.lv – mopši

Fanis (pat nezinu viņa īsto vārdu ;)) ) uzcepa jaunu lapu, kurā tagad dzīvo manis zīmētie dažādi runājošie suņveidīgie. Zemāk, kādi tie ir, bet daži tika likvidēti un palika tie, kas atrodami sunsfuns.lv. Fanis tiem tiem sadeva vārdus, lai nebūtu jāorientējas pēc tikai nokrāsas, ja gribat kādu izcelt :)

mopshi500px

SunsFuns.lv mājvietu atraduši 7 sētas mopši, kuru rakstura īpašības un pelēko šūniņu skaits radikāli atšķiras. Blusojam īsi un kodolīgi…

un mazs ieskats (bet lapā atradīsiet vairāk):

kertais_suns_funs_nr2

Palīdzēt iztulkot  Apdruka  Tavs viedoklis  Nosūtīt draugiem 
0 Padalies/Share

mājsuns

mājas suns

Palīdzēt iztulkot  Apdruka  Tavs viedoklis  Nosūtīt draugiem 
2 Padalies/Share

domām patīk

Thoughts adore
That sunshine
Each torns in a dog
Unleashed.   © Xan

canamo::Domām patīk | Tas Saulesriets - | Kļūst katra kā suns | Nepiesiet.

Palīdzēt iztulkot  Apdruka  Tavs viedoklis  Nosūtīt draugiem 
0 Padalies/Share

hops – the žurka

Lēni, lēni no pagraba vilkās ārā suns.. zobos nesa milzīgu žurku. Mēs mājās jau to bijām nosaukuši par "hopu", jo viņa skraidīja baigā ritmā. Un šajā skraidīšanas ritmā mans mazais krustdēls, kuram ir 7 gadi, sāk repot baig.. Tad nu tāds stāsts par to žurku.

Suns nolika to mums pie pašām kājām un, šūpodams asti gandarījuma ritmā, skatījās uz mums. Ak jā, izkāris mēli. Atcerējos, kad žurka skraidīja, es vienmēr baig bļaustījos un mežonīgi ālējos – tā izrādīdams savu nepatiku. Tas gan bija tikai tad, kad man blakus istabā atradās vēl vismaz viens cilvēks. Kad neviena nebija, es tik sekoju līdzi skaņām ar mazliet puspavērtu muti. Kad atskanēja kaut kas skaļāks, man puspavērtajā uzlija smaids. Bet tas tikai tad, kad es biju vienatnē.

Man radās arī ideja par to, ka vajag palaist suni tur, kur biežāk atskanēja hopa skaņa. Tā es parādīju mājiniekiem, ka man ir izdoma un es spēju rast risinājumus (suns vai peļu slazdi.. dāāā ). Es neticēju, ka suns saķers hopu. Es pat cerēju, ka nesaķers, jo šī žurka mūsu (noteikti manu ) dzīvi padarīja par veselu puskilogramu dzīvīgāku. Mēs izrādījām savu sašutumu. Mums radās diskusijas un strīdi. Kad biju viens un man nevajadzēja jaukt galvu un klusumu ar savām klaigām, es iedomājos, kā hops skraida pa bēniņiem. Vai arī skrien gar putekļainām sienām ošņādamies pēc kaut kā. Hopa pelēkā krāsa un baltie zobi, kā arī garā aste – viss vietās. Suns to pierādīja. Es ienīstu suni. Viņš man izjauca manu puskilo prāta nodarbi. Tagad atgriežas klusums. Atgriežas vecās domas. Atgriežas viss, ko bija paņēmis un uzsūcis sevī hops – zināms, bet nemanāms dzīvnieks, kurš it kā ir ienaidnieks, bet palīdzēja dzīvot.

Prātam palīdz grauzēji

Un varbūt tāpēc cilvēki tik ilgi karo -kādam ir vajadzība pēc publiskas kliegšanas uz kādu. Izrādīšanās. Garlaicības aizsišana. Un galu galā bērnišķīga uzmanības pievēršana sev. Es vairs nekad nesastapšu šito hopu, bet es ceru, ka nāks cits – tāds mazs, mazs hops, kurš spēj ik pa brīdim man aizņemt prātu.

Es paslavēju suni par padarīto "Malacis! Labs suns!", bet , kā jau teicu, es viņu ienīstu. Bet es viņam nesitu. Nevienu reizi. Suns!

Palīdzēt iztulkot  Apdruka  Tavs viedoklis  Nosūtīt draugiem