Lūgums uzzīmēt pēc dzejoļa:

Draugs, uzskaņo savu sirdi un pagriez to kaut nedaudz skaļāk!

Es gribu saklausīt Tavus sirdspukstus.

Lai gan jau tagad Tava sirds magnetafona

skaļuma regulēšanas kloķis ir uz atzīmes "MAKSIMUMS".

Es to zinu. Šķiet, es vienmēr to esmu zinājis.

Tā savādā mūzika, ko es dzirdu ikreiz, kad esmu Tavā tuvumā, ir Tava sirdsbalss.

Taču reizēm tā ir manējā. Es mēdzu kļūdīties, tās nošķirot.

Jo arī manai sirdij ir tik līdzīgs kliedziens. No laimes. Un pēc tās.

/Oskars Kaulēns/

Paldies Silvai par lūgumu uzzīmēt šo dzejoli :)

Un zemāk Silvas dāvinājums Oskaram: