Doma par domu

Pilnais skats

Saliekot visu kopā tiek iegūts trīsdimensionāls attēls, kurā redzamas kopskats domas attīstībai.

Pilnais skats (3D)

Attēlā nav redzams dalījums starp tīro un pelēko informāciju , bet apskatāms informācijas apjoms kopumā.

Bez laika ass

3D šķērsgriezums

Attēlā redzamie stabiņi (iekrāsot, neiekrāsots) norāda uz konkrēta cilvēka informācijas līmeni – katrs stabiņš atsevišķs cilvēks un viņa izpratne par domu (tās nav tikai zināšanas, jo zināšanas var būt pilnīgas, bet neizpratne par pašu domu jeb par tās būtību).

Piemēram, Cilvēks C4 ir kaut kur pa vidu domas izpratnē. Viņš zina vairāk par C5, bet mazāk par C1. C1 ir gandrīz tuvs ideālam, bet nosliecas kādā argumentā vairāk un negrib uzklausīt cilvēku -C1, kuram ir mazliet savādāka izpratne. Domas kopējā informācija abās pusēs ir vienāda, bet cilvēku skaits var atšķirties. Attēlā pa labi tumši iekrāsotais laukums parāda laukumu, ko cilvēki nav izpratuši. Var gadīties ar situācija, ka tāda cilvēka vispār nav un tas informācijas apgabals vispār nav apgūts. Šāda situācija var gadīties, kad domas otras puses aizstāvji savas pārliecības vadībā izolē vai nogalina otras puses pārstāvjus. Vēl iespējams, ka otras puses informācija nav populāra kādā noteiktā sabiedrībā.

Pages: 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

17 Replies to “Doma par domu

  1. man vienmer ir licies, ka domas attistiba ir aplveidiga drizak neka lineara, jo ir kaut kads bridis, kad doma ir nostabilizejusies un klust par vienotu masu, bez izdalita baltaa un peleekaa, un tad tai ir saistitas citas domas, kas nak klat ka citi aplisi un veidojas tads domu un informacijas clusterits…varbut ta ir tas bridis, kad doma klust par parliecibu? es nezinu

  2. vispaar taa driizaak vareetu buut logaritmiska liikne.
    manupraat, nepiecieshama vēl viena ass – domas dziļumam

  3. apljveida domas gal ir tapt viscaur peleekai. vai nu ved uz augshu, vai bezjeega

  4. Zaza, tu arī nepamanīji? jo es domāju, ka pavirši izlasīji, tāpēc nemanīji kāpēc ne pa apli. Drīzāk laikam tu domāji “spirāli”. Tas ir līdzīgi, bet šādi vieglāk izdalīt segmentus. Spirālē pārāk sarežģīti attēlot domas attīstību citos virzienos, ne tikai virzienu un kustības ātrumu.

  5. riskēju nonākt radikāļu apgabalā…
    tomēr par to domas dziļumu un attiecīgi izpratni. informācijas ass attēlo “cik daudz zināšanu ir jābūt, lai to pilnībā izprastu”. cilvēku ” ar informāciju” skaits palielināšana automātiski nepalielina domas pelēko (izpratnes?) laukumu. manuprat, palielina domas cirkulaacijas telpu. rupji sakot – ir ideja uzzīmēt koku, daudz gribētāju un daudz zīmuļu.
    jā, es vēljoprojam domāju par domas dziļumu 🙂 4.dimensija?
    varbūt kaite ir cilvēku asī. jo pieķēros vēl apgalvojumam, ka bez Jāņa doma dzīvos. manuprāt, nē. un – iespējams, ka te ir manu frustrāciju atslēga – vai domas dinamika ir apskatāma ārpus viena un tikai viena konkrēta domas veicēja? pat ja Jānis vēl dzīvs un arī piedalās kopā.
    (kaut kas par domāšanu kā individuālu pasākumu, kolektīvismam nepakļaujamu)
    tikpat labi varbūt vispārinājums ir īstais iemesls. teiksim, attīstīt kādu konkrētu zinātnisku teoriju – ir viens, bet metafizikai ir (ir?) cita mēraukla.
    vēl, domājot par domu, man šķiet, ka tā attīstās, konkretizējoties, nevis otrādi. tas ir, (atvēru Exceli, lai piemeklētu kādu piemērotāku grafiku 😀 principā radars bija vistuvākais pēc skata, bet varbūt konuss…) no izkaisītās informācijas un izkaisītām apakshdomām (n skaits pieredzes izdarītu secinājumu) savelkas konkrētā domā.
    lai gan varbūt es ne ta sapratu, jo te man atkal ienāca prātā, ka pelēkā lauka palielināšanās, kas attēlo fomas attīstību ir tās SVARS.
    te es aprauju domu. nav spēka 🙂
    p.s. bet es vēl padomāšu par šo – kādam tas radikāļu laukums arī šeit jāaizpilda 🙂 joks, protams – es cenšos

  6. Domas dziļums. pagaidām tik par domas dziļumu, par pārējo jāpārlasa un vairāk jāiedziļinas (pašlaik apslimis un velk uz miegu).
    Domas dziļums ir mērāms uz informācijas ass. iedomājies to kā taisnstūri un augstākā mala ir domas dziļuma virsotne jeb visa informācija, lai saprastu domu. Un mēs tiecamies uz šo ideālu, bet, manuprāt, nekad nenonākam. un tā mēs ar informāciju, ko savācam (ieskaitot pelēko) sasniedzam kādu noteiktu dziļumu domā un tad vēl dziļāk izprotam, tad vēl utt.
    pelēkā informācija, nav īsti izpratnes laukums. izpratnes laukums ir pelēkā+baltā informācija. Pelēkā ir kļūdainā informācija, kas jāņem vērā, lai neatkārtotu kļūdas un spētu attīstīt domu tālāk. Ceļā uz domas dziļuma sasniegšanu, tā jāņem vērā, bet galā svarīga baltā informācija, kas arī ir domas dziļums.

  7. nē, nē, ar to pelēko es biju domajusi grafiku ” pa posmiem”. apaksejo aizkrāsoto daļu. nu teiksim, ne izpratne, bet attīstītā doma. ja saprotu.
    par to domas dziļumu atkal 🙂
    informācijas apjoms = secinājumi, ar kuriem virzamies tālāk?
    jo principā – kā var samazinatie sinformācijas apjoms. nu ta globāli, meksikaņu seriāliem cienīgi neapdaudzot galvu? 🙂

  8. Piemērs: Tev uzdevums atcerēties skaitli 12896484375268437517452734234325435.
    Tu stundu prāto kā labāk atcerēties. Brīnumainā kārtā tev tas izdodas. Pēc nedēļas tu mēģini atkal visu atcerēties, bet vari nosaukt tikai dažu skaitļu secības, bet ne kopējo secību.
    Vnk cilvēkam patīk aizmirst kaut ko, pat nedauzot galvu seriālos.
    Vēl baltā info var samazināties uz pelēkās info rēķina: jo viarāk kļūdainas informācijas, jo vairāk secinājumu no tās, un laiks aiziet analizējot kļūdaino info. Baltā neattīstās + tā aizmirstas + to sāk uztvert kā kļūdainu.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *